Tēma:
Re: šis komentārs nebūs pievienojams IT jomai, taču problēma no tā nekļūst mazāk aktuāla
Autors:
VIESIS
Datums:
1/26/2007
(turpinājums)
Dažkārt apgalvo, ka ostensīvās definīcijas esot pirmdefinīcijas: jebkurā citā definīcijā kādi vārdi esot jāuzskata par jau saprotamiem un tātad ikvienas savstarpēji saistītu definīciju zarotnes galos esot jābūt ostensīvajām definīcijām. Tāpat ir izteikta doma, ka arī pirmos vārdus savā mūžā mēs iemācāmies saprast, izmantodami ostensīvās definīcijas. Diez vai tā varētu būt: ir taču jāiemācās arī pašu žestu jēga. Ja gulošam zīdainim ar pirkstu kaut ko rādīsim, zīdaiņa skatiens vienlīdz var pievērsties šim priekšmetam, kā pašam pirkstam. Norādošais žests būtu jādefinē ar citiem žestiem, un tas būtu tikpat bezcerīgi. Lai izprastu jebkura simbola definīciju, vismaz vienam simbolam jau jābūt saprotamam.
Valodas apgūšanas sākumā ir nevis definīciju izprašana, bet gan valodas lietotāju rīcības vērošana un atdarināšana. Vārds, kurš visbiežāk atskan tad, kad redzams noteikts objekts, zīdaiņa apziņā asociējas ar situācijām, kurās šis objekts piedalās. Ar situācijām, nevis ar pašu objektu. Iesākumā ir nevis vārds, kas attiecas uz objektu, bet gan vienvārda teikums, kas attiecas uz situāciju. Tātad ostensīvajām definīcijām, kad tās kļuvušas iespējamas, sākumā jānorāda nevis uz priekšmetiem, bet gan uz situācijām.
Aldis
|